Kuldīgas sirds
Visur tavus soļus dzirdu atbalsojamies
Dzīves grūtos ceļus ikdienā ejot.
Visur jūtu tavu elpas pieskārienu vēso.
Šo pilsētu, ko saucu par mājām, es sevī jūtu.
Visur, kur vien skatos, tavu vārdu redzu.
Tu mana Kuldīga, es- tavs kuldīdznieks.
Tu vienmēr manā sirdī klusi mājosi.
Kaut būšu tālu prom, tevi savā sirdī glabāšu.
Jans Ikes (Jānis Lūciņš)
nesaprotu, kāpēc dzejoļi jāliek virsū tām tiešām pretīgajām bildēm....
AtbildētDzēst